Šizotipiski traucējumi - Rakstu sērija “Kā ārstēt dvēseli?” 24. daļa!

Nosaukumā līdzīgi šizofrēnijai, bet tomēr atšķirīgi. Šoreiz mēģināsim saprast, kas ir šizotispiski traucējumi.

Daudzos avotos tie dēvēti par šizotipiskiem personības traucējumiem, jo savā ziņā tie ir līdzīgi personības traucējumiem ar savu ilgstošo, lēno norisi, kas bieži aizsākas jau pusaudža gados, no otras puses var saskatīt šizofrēnijai līdzīgas izpausmes, kas gan nav tik izteiktas, lai noteiktu šizofrēnijas diagnozi. Šizotipisku traucējumu gadījumā arī nav viennozīmīgu kritēriju, bet drīzāk I r īpašību kopums, kas ļauj nonākt pie diagnoses.

Biežākās šizotipisku traucējumu izpausmes var būt:

• Diskomforts, izteikta trauksme, atrodoties sabiedrībā, grūtības veidot sociālas attiecības, iekļauties vispārpieņemtās komunikācijas normās (piemēram, veidot acu kontaktu, sveicināties utml.);
• emocionāls aukstums un neadekvāta emocionalitāte, anhedonija (grūtības izjust baudu, prieku);
• Uzmācīga spriedelēšana;
• Domāšanas un uztveres traucējumi, reizēm pārejošas gandrīz psihotiskas epizodes ar intensīvām ilūzijām, dzirdes vai citādas halucinācijas un murgiem līdzīgas idejas, kas parasti rodas bez ārējas provokācijas
• Nav tuvu draugu vai uzticības personu, izņemot pirmās pakāpes radiniekus.
• Savdabīga, ekscentriska uzvedība un manieres.
• Dīvainas, neparastas domas un runa, piemēram, pārmērīgi abstraktu vai konkrētu frāžu lietošana, vai frāžu vai vārdu lietošana neparastā veidā.
• Neparasta uztveres pieredze, maģiski uzskati, piemēram, domāšana, ka viņiem piemīt īpašas, paranormālas spējas.
• Neparasta parastu situāciju vai notikumu interpretācija, piemēram, piešķirot tiem, simbolisku nozīmi.
• Aizdomīgums, paranojiskums pret citu nodomiem.
• Trūkst motivācijas un grūti sasniegt panākumus izglītības un darba vidē.
• Nereti trūkst izpratnes par to, kā manas domas un uzvedība ietekmē citus.

Nereti sāds pacients pie ārsta vēršas ar sūdzībām par trauksmi vai depresijas simptomiem, un, tikai rūpīgāk iztaujājot par dzīves gājumu, ģimenes anamnēzi, var nonākt līdz šādai diagnozei. Arī šeit visai bieži radinieku lokā atradīsies cilvēki ar psihiskiem traucējumiem.

Šizotipisku traucējumu ārstēšanā pielieto medikamentozo un nemedikamentozo ārstēšanu.

Medikamentoza ārstēšana ir simptomātiska – līdzīgi kā citu apskatīto psihisko traucējumu gadījumā – pie domāšanas un uztveres traucējumiem pielieto neiroleptiskos medikamentus, pie trauksmes, depresīvas simptomātikas – antidepresantus, garastāvokli stabilizējošus preparātus.

Nemedikamentozā terapija (psihologs, ergoterapeits, fizioterapaits, grupu terapija utt.), kas palīdzētu izprast savas slimības būtību, atpazīt izmaiņas stāvoklī un ārstēšanas nepieciešamību, uzlabot līdzestību, komunikāciju ar apkārtējiem.

Avoti:

• https://my.clevelandclinic.org/health/diseases/23061-schizotypal-personality-disorder
• AKTUĀLĀ STARPTAUTISKĀ STATISTISKĀ SLIMĪBU UN VESELĪBAS PROBLĒMU KLASIFIKĀCIJA, 10.REDAKCIJA; https://ssk10.spkc.gov.lv/ssk/F21
• Kirchner, S.K., Roeh, A., Nolden, J. et al. Diagnosis and treatment of schizotypal personality disorder: evidence from a systematic review. npj Schizophr 4, 20 (2018). https://doi.org/10.1038/s41537-018-0062-8

Ilustrāciju autors: Designed by Dooder / Freepik/ ilustrācijas rediģējusi panaceja.lv

Publicēts: 2023-05-17 21:16:19