Vai esat novērojuši, ka Jūs pārņem kāda uzmācīga doma? Lai arī, ko Jūs darītu, netiekat no tās vaļā? Šī doma ir nevēlama un rada bailes? Jūs pats saprotat, ka tā ir absurda un satraukums tāpēc ir iracionāls, tomēr tajā pašā laikā Jums tā šķiet reāla, arī zinot, ka tai nav loģiska, adekvāta pamatojuma? Varbūt rodas sajūta, ka jārīkojas, lai mazinātu bailes, līdz ar to ikdienā parādās aizsardzības rituāli objektīvi nepamatotiem motīviem? Augstāk minētajā netiek iekļauti parasti ikdienas paradumi un pozitīvi uztveramas darbības. Piemēram, ir cilvēki, kuriem patīk uzturēt māju ideālā kārtībā. Katram gadās atgriesties, lai pārbaudītu, vai aizslēgtas ārdurvis. Vai arī visi kādreiz iedomājamies ko satraucošu par savu vai tuvu cilvēku veselību.
Galvenais – saprast atšķirību! Ja uzmācīgā doma aizņem lielāko daļu Jūsu laika un uzmanības, un Jūs vai kāds Jūsu tuvinieks, vai paziņa ciešat no tās, tad noteikti lasiet rakstu tālāk, jo iespējams ir nepieciešama speciālista palīdzība!
Obsesīvi kompulsīvie traucējumi (turpmāk rakstā OKT) terminoloģiski apzīmē:
- uzmācīgas domas – obsesijas.
- uzmācīgas darbības – kompulsijas.
OKT gadījumā domas atkārtojas, ir nevēlamas, traucējošas, pašam absurdas, bet nav kontroles pār tām. Daļai cilvēku rodas savdabīgi, loģiski nepamatoti – pats to saprot, bet nespēj ietekmēt – rituāli uzmācīgās problēmas likvidēšanai. Šādi viņi atvieglo pārspīlēto, neizskaidrojamo, situācijai nepiemēroto trauksmi, saprotot, ka ar šīm darbībām nekas netiek mainīts. Obsesijas un kompulsijas būtiski ietekmē ikdienas aktivitātes, darbu, atpūtu – sociāli ierobežo, pazemina pašapziņu, patērē aizvien vairāk laika.
Biežākās uzmācības saistītas ar:
- tīrīšanu/mazgāšanu – bailēm no netīrumiem, infekcijām, izdalījumiem; raksturīga uzmācīga roku un/vai visa ķermeņa mazgāšana, istabas priekšmetu tīrīšana un dezinficēšana;
- pārbaudīšanu – bailēm neuzmanības dēļ izraisīt nelaimes gadījumu,
- krāšanu – bailēm izmest ko vērtīgu, arī grūtībām diferencēt nevērtīgo, tādēļ tiek krāti pat iepakojumi, maisiņi u.c;
- kārtību – pedantisku kārtību, kas nepārtraukti jāatjauno, piemēram, simetriju, drēbju salocīšanu pēc viena standarta skapī, garšvielu salikšanu alfabēta secībā u.c;
- skaitīšanu – grāmatu plauktā, flīžu skaitīšanu u.c.; pēc cilvēka priekšstatiem neskaitīšana novedīs pie nelaimes.
Uzmācīgās domas visbiežāk saistītas ar:
- agresiju – bailēm sevi vai citus ievainot;
- seksuālo sfēru – perversām fantāzijām, incesta domām, bailēm no homoseksualitātes, vardarbību, var būt seksuālas domas baznīcā,
- reliģiju – bailēm sadusmot vai zaimot Dievu.
Vadošās sūdzības šajā gadījumā ir bailes no domu transformācijas realitātē. Tomēr līdz šim nav zināmas gadījumi, kuros šīs domas tiktu īstenotas.
Pastiprinošie faktori uzmācībām ir konflikti, krīzes momenti dzīvē, radikālas pārmaiņas ikdienā. Piemēram, stress pārvākšanās, darba maiņas dēļ.
Kur norma, kur patoloģija?
Saprotama, pieņemama trauksme par objektīvi pamatotiem apstākļiem ir norma, jo katram var ienākt prātā dažādas satraucošas domas. Arī vēlamu ikdienas darbību atkārtošana. Rutīna gultas klāšana vai, ja darba apstākļi saistīti ar konkrētām darbībām, piemēram, preču skaitīšanu, ir absolūti normāli. Arī vēlme dzīvot tīrā vidē ir tikai saprotama.
Jautājums ir tikai par to, vai šīs domas nekļūst par Jūsu ikdienas centra asi, ap kuru griežas visas citas dzīves sfēras, kā arī vai tām nepievienojas neloģiskas, pārspīlētas darbības, lai mazinātu bailes. Tad šajā gadījumā ir pamats aizdomāties. Uzvedības forma, kurā visa dzīve grozās ap simptomu, ir patoloģija.
Kā rodas uzmācības?
Mūsu zemapziņā eksistē dažādi iekšējie stimuli, kurus varam pārnesti dēvēt par ‘’ko es patiešām gribu’’. Tajā pašā laikā pastāv mūsu apzinātais Super Ego, kas būtībā ir audzināšana, morāle, reliģija. Tas ir iemācītais un dziļi iesakņojies modelis, kā ir PAREIZI – ‘’labas meitenes tā nedara’’, ‘’īstam vīrietim vajag…’’ – , neskatoties uz mūsu patiesajām vēlmēm – cilvēks nospiež savu agresiju, vainas sajūtu, bailes, aizvainojumu, nepatiku un citas negatīvās emocijas. Notiek motīvu cīņa starp ‘’ko es patiešām gribu’’, un ‘’kā vajag, kā ir PAREIZI’’, līdz ar to nemanāmi pašā cilvēka rodas un aizvien pieaug trauksmes līmenis – formējas neiroze.
Kā trauksmes līmenis noved pie OKT?
Trauksme pašam cilvēkam ir nepatīkama baiļu sajūta, jo pats trakākais ir neizpratne par to, no kā tieši baidīties. Tā ir sajūta, kuras ietvaros ‘’it kā kaut kas slikts var notikt’’, bet KAS to pašam ir grūti pamatot. Tātad, lai nomierinātos, psihe neapzināti pašam cilvēkam izstrādā aizsardzības taktiku ar domu ‘’tagad zināšu, no kā baidīšos un nemocīs trauksme, piem., baidīšos no mikrobiem’’. Līdz ar to rodas sekla sajūta, ka ir parādījusies kontrole pār satraucošo. Piem., mikrobu baiļu gadījumā kontrole ar nepārtrauktu roku mazgāšanu. Cilvēkam šķiet, ka viss ticis strukturēts, respektīvi, tagad viņš zina, no kā baidās, kā arī, kā ar to cīnīties, bet nonāk lamatās, jo problēma nav atrisināta un ir iluzora kontrole, lai psihe sevi pasargātu no trauksmes. Tad cilvēks nonāk narkomānijai līdzīgā stāvoklī. Proti, ar laiku vairs nepalīdz vienkāršas darbības, lai nomierinātos, jo tām tiek patērēts aizvien vairāk laika. To labi ilustrē piemērs ar pārlieku biežu roku mazgāšanu. Sākumā cilvēks aizvien biežāk mazgā rokas, tad to sāk darīt ar antibakteriālām ziepēm, pēc tam jau kopā ar birsti, tad to visu dara aizvien ilgāk, sāk mazgāt ar verdošu ūdeni, vēlāk mazgā rokas līdz elkonim, līdz plecam, pēc laika visu aiztiek tikai ar salvetēm, tad ar steriliem cimdiem un nespiež citiem roku. Fantāzijas diapazons ir neaptverams. Aprakstītajā piemērā var nonākt līdz situācijai, kurā vairs nav ādas uz rokām.
Kāpēc tieši pie OKT?
OKT pamatā ir etioloģiski kompleksi bioloģiskie, psiholoģiskie un sociālie faktori. Pētījumos OKT biežāk sastop starp vecākiem un bērniem. Līdzīgi rezultāti ir arī dvīņu gadījumā, kā arī kopumā ģimeņu ietvaros novēroti līdzīgi simptomi.
OKT pamatā var būt arī galvas smadzeņu darbības traucējumi, piemēram, epilepsija, galvas trauma un citi somatogēni faktori. Tāpat OKT saslimšanā var būt iesaistīti neiromediatoru – serotonīna, noradrenalīna u.c. – darbības traucējumi. Pārāk aktīva impulsu pārvade nervu šūnās var būt ģenētiski determinēti iepriekš minēto somatisko saslimšanu dēļ, kā arī eksogēni izraisīti psihotraumējošu notikumu dēļ.
Psiholoģiskie un sociālie trigeri ir piedzīvotās psihotraumas it īpaši bērnībā, kā arī audzināšana. Piemēram, ja bijuši ļoti puritāniski un/vai reliģiozi stingri rāmji ģimenē, kuru ietvaros ir bijis pārlieku liels akcents morāles aspektiem, nerēķinoties ar bērna vēlmēm, jūtām un emocijām, vai arī ģimenē kultivēts emocionāls aukstums, kura ietvaros netika pieņemts izrādīt mīlestību, dusmas, aizvainojumu, var attīstīties OKT. Pretošanās ‘’neatļautajiem’’ impulsiem rada neirozi. Ne visiem cilvēkiem ar analoģiskām psihotraumām ir vieni un tie paši traucējumi – liela nozīme ir ģenētiskai derminantei.
Visbiežāk OKT sākas vecuma no 10 līdz 30 gadiem.
Statistiski OKT manifestējas 1 – 3 % iedzīvotājiem no populācijas. Tas nozīmē, ka Latvijā no OKT cieš aptuveni 58500 cilvēku.
Kāpēc psihe palīdz šādā veidā?
Lai nesastaptos ar neirotisko situāciju, kuru izdzīvo gadiem. Cilvēks cieš no tās, jo to tā arī nav atrisinājis, jo viņam ir ļoti sāpīgi ieskatīties dziļi sevī, savā iekšējā konfliktā – neatrisināts konflikts ar māti, tēvu, bērnības trauma – , kas neapzinātā līmenī uzmanību vērš konkrētiem rituāliem. Tajos visa uzmanība ir vērsta procesā, ne sevī un savā sāpē, jo cilvēkam ir ļoti nepanesami domāt par konkrēto problēmu emocionāli jūtīgās iekšējās struktūras dēļ. Līdz ar to psihe viņam ‘’iedod, uz ko pārslēgties’’ – ’lai tavs uztraukums ir te, ne iekšā, jo iekšā ir nepanesami’’.
Ar kādām personības šķautnēm cilvēki biežāk sastopas ar OKT?
Ļoti intelektuāli, kas izvairās no konfliktiem un grib arī utopiski harmonisku, mierīgu atmosfēru apkārtējo attiecībās. Bāziski viņi neapzināti neļauj izpausties savai agresijai un citām negatīvajām emocijām – ģimenē iemācīts neizrādīt emocijas. Līdz ar to no malas šie cilvēki ir ārkārtīgi labestīgi un piekāpīgi. Iekšienē – jūtīgi, emocionāli ievainojami, ar zemu pašapziņu un bailēm no kritikas. Jāmin arī personības rigiditāte, respektīvi, bailes no pārmaiņām – visam jābūt pēc noteikta grafika, ļoti paredzamam. Piem., pārvākties vai mainīt darbu viņiem ir nenormāls stress.
Diagnostika
Tikai kompetents šajā jautājumā speciālists drīkst noteikt diagnozi un nozīmēt ārstēšanu. Tāpēc lūdzam vērsties pie psihiatra un psihoterapeita, ja novēroti zemāk uzskaitītie kritēriji:
- ir uzmācīgas domas un/vai darbības, kas novērotas praktiski pastāvīgi ne mazāk par divām nedēļām;
- uzmācīgiem priekšstatiem un darbībām raksturīgas šādas kopīgas pazīmes: tās ir paša uzmācīgās idejas (diferenciāldiagnostiski, piemēram, šizofrēnijas gadījumā tās ir ‘’no ārpuses’’, proti, tās uzspiež kāda cita persona); uzmācīgās domas pastāvīgi atkārtojas, un vismaz viena uzmācīga doma vai uzmācīga darbība tiek atzīta par pārspīlētu un bezjēdzīgu;
- ir cenšanās pretoties uzmācīgajām idejām – neveiksmīgi pretošanās mēģinājumi novērojami ar vismaz vienu uzmācīgo domu vai darbību;
- domāšanas vai uzvedības obsesijas atražošana nav patīkama;
- subjektīvi ciešat no uzmācīgajām domām vai darbībām; ojektīvi samazinās sociālās adaptācijas līmenis – uzmācīgo ideju realizācijai nepieciešams daudz laika.
Ir izstrādāta arī OKT novērtēšanas skala YALE-BROWN OBSESSIVE COMPULSIVE SCALE (Y-BOCS), kurā 5 jautājumi veltīti uzmācīgajām domām jeb obsesijām un 5 jautājumi veltīti uzmācīgajām darbībām jeb kompulsijām (lūdzam saskaitīt kopējo baļļu skaitu rezultāta noteikšanai):
1. Obsesiju ilgums diennaktī:
nav vispār (0 balles)
mazāk par stundu (1 balle)
1 – 3 stundas (2 balles)
3 – 8 stundas (3 balles)
vairāk par 8 stundām (4 balles)
2. Ikdienas dzīves traucējumu līmenis obsesiju dēļ:
nav traucēta (0 balles)
nedaudz traucēta (1 balle)
negatīvi ietekmē, bet ikdiena nav mainījusies (2 balles)
stipri traucē (3 balles)
pilnīgi traucēta ikdienas dzīve (4 balles)
3. Psihiskā diskomforta līmenis:
nav vispār (0 balles)
vājš (1 balle)
stiprs, bet kopumā jūtos labi (2 balles)
stiprs un ietekmē pašsajūtu (3 balles)
praktiski visu dienu izjūtu stipru diskomfortu (4 balles)
4. Pretošanās obsesijām:
praktiski vienmēr ir spēja pretoties (0 balles)
lielākoties varu pretoties (1 balles)
dažreiz varu labi pretoties (2 balles)
visbiežāk nevaru pretoties (3 balles)
nespēju pretoties (4 balles)
5. Kontrole pār obsesijām:
pilnīga kontrole (0 balles)
lielākoties kontrolēju (1 balle)
dažreiz izdodas kontrolēt (2 balles)
nenozīmīgi varu kontrolēt (3 balles)
nav kontrolējamas (4 balles)
6. Kompulsiju ilgums diennaktī:
nav vispār (0 balles)
mazāk par stundu (1 balle)
1 – 3 stundas (2 balles)
3 – 8 stundas (3 balles)
vairāk par 8 stundām (4 balles)
7. Ikdienas dzīves traucējumu līmenis kompulsiju dēļ:
nav traucēta (0 balles)
nedaudz traucēta (1 balle)
negatīvi ietekmē, bet ikdiena nav mainījusies (2 balles)
stipri traucē (3 balles)
pilnīgi traucēta ikdienas dzīve (4 balles)
8. Psihiskā diskomforta līmenis:
nav vispār (0 balles)
vājš (1 balle)
stiprs, bet kopumā jūtos labi (2 balles)
stiprs un ietekmē pašsajūtu (3 balles)
praktiski visu dienu izjūtu stipru diskomfortu (4 balles)
9. Pretošanās kompulsijām:
praktiski vienmēr ir spēja pretoties (0 balles)
lielākoties varu pretoties (1 balles)
dažreiz varu labi pretoties (2 balles)
visbiežāk nevaru pretoties (3 balles)
nespēju pretoties (4 balles)
10. Kontrole pār kompulsijām:
pilnīga kontrole (0 balles)
lielākoties kontrolēju (1 balle)
dažreiz izdodas kontrolēt (2 balles)
nenozīmīgi varu kontrolēt (3 balles)
nav kontrolējamas (4 balles)
Summāra novērtēšana:
- 0-7 balles – subklīnisks stāvoklis
- 8-15 – vāji izteikti OKT
- 16-23 – vidēji smagi OKT
- 24-31 – smagas pakāpes OKT
- 32-40 – ārkārtīgi smagas pakāpes OKT
Jebkurā gadījumā, lai arī kāda ir pakāpe, ja ir kaut viens no šiem rezultātiem, vēlams vērsties pie speciālista!
Ja ārsts uzskata, ka ir nepieciešamība, var veikt elektroencefalogrāfiju (EEG), kurā reizēm ir nespecifiskas izmaiņas, kā arī pozitronu-emisijas tomogrāfiju, kurā var noteikt pazeminātu metabolismu smadzenēs.
OKT Panaceja!
- Profesionāla konsultācija – psihiatra un psihoterapeita apmeklējums.
- Ārstēšanā pielieto medikamentus un psihoterapiju.
Medikamentozi paaugstina serotonīna līmeni smadzenēs ar antidepresantiem. Sākotnēji tie tika sintezēti depresijas ārstēšanai, tomēr ir pierādīta to efektivitāte OKT terapijā. Tie mazina trauksmi, spriedzi un atjauno psihoemocionālo stabilitāti. Der zināt, ka antidepresantu iedarbība pilnībā OKT gadījumā izpaužas tikai apmēram pēc 10 nedēļām. Vajadzīgs laiks smadzeņu darbības sakārtošanai. Tāpēc nedrīkst pēc paša ieskatiem pārtraukt medikamentu lietošanu pat, ja novēro pozitīvu rezultātu! Antidepresanti jālieto vismaz 6 mēnešus, bieži pat vairākus gadus. Daļa sirgstošo izārstējas, daļai mazinās simptomi, bet, lietojot medikamentus īslaicīgi, stāvoklis var pasliktināties. ANTIDEPRESANTI NERADA ATKARĪBU, neskatoties uz sabiedrības stigmatizāciju šajā aspektā! Šāds mīts radies tieši patvaļīgas, nepareizas medikamentu atcelšanas dēļ. Jāatceras, ka nepieciešams laiks pilnīgas remisijas sasniegšanai vai noturīgai simptomu mazināšanai.
Tiek pielietoti arī neiroleptiķi un trankvilizatori simptomātiskai trauksmes un miega traucējumu ārstēšanai.
Psihoterapijā pielieto kombinēto pieeju. Kognitīvi-biheiviorālajā terapijā psihoterapeits palīdz ieraudzīt savu uzskatu iracionalitāti un izjust, ka bailes pāriet arī tad, ja neveic nekādas darbības, lai sevi šķietami pasargātu no iluzorām briesmām. Var arī mākslīgi palielināt trauksmi, trenējoties ar spilgtākiem impulsiem, piemēram, likt rokas dubļos vai iet ārā no mājām, pieņemot bailes, ka var notikt jebkas. ‘’Esmu tam gatavs’’ terapijas rezultātā daudz nenozīmīgākas domas un darbības, ko veic ikdienā, piemēram, bailes no mikrobiem un skaršanās parastiem priekšmetiem, pārstāj uztraukt, mazinās simptomi. Diemžēl šī metode neatrisina neapzināto iekšējo iemeslu, kādēļ ir bailes, bēdas un sāpes. Līdz ar to monoterapijā, likvidējot esošās problēmas, tas var būt kā trigeris citai simptomātikai, caur kuru izpausties OKT. Tāpēc papildus kognitīvi-biheiviorālajai terapijai problēmu ārstē un pašos dziļumos atrisina psihoanalīze, caur kuru iemācās ne tikai saskatīt absurdas uzmācības, bet arī palīdz apzināties cēloņus, kas noveduši pie OKT, jo “tas, ko tu apzinies, pār tevi valda, bet tikko tas nāk apzinātības līmenī, Tu sāc valdīt par to!”
Piemērs. Vīrietim X ar sociāli pozitīvas ģimenes cilvēka masku ir paralēlas attiecības ar citu sievieti, kuru mīl. Viņā notiek motīvu cīņa, iekšējais konflikts, starp apzināto, sabiedrībā pieņemto, ‘’ pareizo’’ tēlu un neapzināto, patieso būtību, kura šobrīd grib mīlēt, grib būt brīvs, laimīgs. Veidojas neiroze, jo cilvēks pat pats sev var neatzīt, ko patiešām grib. Psihoterapija palīdz iemācīties saprast visu savu emocionālo spektru -riebumu, agresiju, vainas sajūtu, bailes u.c. Bieži vien cilvēks nespēj pateikt pat, ka mīl, jo bērnībā radis pie emocionāla aukstuma vai arī neizrāda dusmas, jo ģimenes modelī nav bijis tiesību paust agresīvas jūtas, kas caur trauksmes prizmu noveda pie OKT. Bez psihoterapijas izārstēties ir praktiski neiespējami, jo psihes aizsardzības mehānismi visdrīzāk neļaus pašam konstatēt īsto iemeslu.
Mājās ieteicams arī pirms speciālista apmeklējuma ieviest pašanalīzes dienasgrāmatu, kurā jāieraksta, ko domājāt, ar ko komunicējāt, ko un kādas emocijas jutāt visas dienas laikā. Tādā veidā arī neapzinātas lietas veidojas kopējā bildē.
Pašam jāstrādā pie tā, lai pretotos savām domām vai darbībām un pieņemt tās. Jo vairāk pretojies kādai domai, jo mierīgaks prāts, līdz ar to mazinās ‘’baiļu no bailēm’’ apburtais loks. Pat šausmīgākās domas, piemēram, par tuva cilvēka nogalināšanu, lai arī cik paradoksāli tas neliktos, jāmēģina uztvert pēc iespējas mierīgāk, kā arī jāpārdomā pēdējo dienu provocējošie faktori – strīdi, stress darbā, neizteikts aizvainojums u.c. – , kuru dēļ pieaudzis trauksmes līmenis un līdz ar to OKT simptomātika. Vajag atpūsties, parunāt ar tuvākajiem, kas neapmierina utt. Tā ir tikai ‘’slima doma’’, precīzāk, simptoms, nevis ‘’slikts Jūs”. Mierīgi apdomājiet situāciju bez sevis vainošanas un kritizēšanas.
Profilakses aspektā nevar neuzrakstīt par sabiedrībā strauji pieaugošo neirotizācijas līmeni. Iemesli tam ir ikdienas stresa faktori, piemēram, karjeras veidošanas prasības un darba tirgus konkurence, kas pieaug katru gadu, kā arī mazkustīgs dzīvesveids, aizvien progresējošais komforts – auto, veļas mašīnas, trauku mazgājamās mašīnas, datori u.c.. Šādiem nosacījumiem mūsu psiho-fizioloģija nav paredzēta. Līdz ar ko veidojas neatbilstība starp psiholoģisko pārslodzi un fiziskās aktivitātes diametrāli pretējo mazināšanos. Aicinām kaut pa mazam solītim pievērsties dabiskākam dzīvesveidam, kā arī mazināt urbanizācijas un tehnoloģiju komforta izmantošanu par labu savai psihiskajai veselībai.
!!! Vēl svarīgs ieteikums – esiet šeit un tagad. Trauksme rodas no nākotnes plānu bailēm un šaubām. Paturiet to prātā!
Ikdienas ieteikumi līdzcilvēkiem
Nevajag atbalstīt rituālus. Tajā pašā laikā vajag saprast, ka Jūsu tuvajam cilvēkam šis nav disciplīnas vai gribasspēka trūkuma izraisīts traucējums. Atbalstiet viņu, atceroties, ka OKT nav jābūt sarunu galvenajai tēmai, lai nepalielinātu spriedzi! Visbiežāk cilvēkiem ar OKT ir zems pašvērtējums un nespēja pieņemt lēmumus, līdz ar to nevajag kritizēt, bet paslavēt, nevairojot bailes un šaubas. Ja vēlaties izteikt ko vērtējošu, akcentējiet to, kā kritiku, kas izteikta par darbībām, ne viņu pašu – uzsveriet, ka viņš nav pie tā vainīgs, ka vēlaties paust savas domas par konkrēto darbību.
Daudzi cilvēki ar OKT sociāli izolējas, jo tā ir viņu drošā vide ar viņu radīto kārtību. Iedrošiniet viņu iziet no komforta zonas, parūpējoties par ikdienas aktivitātēm!
Motivējiet savu tuvo cilvēku izrādīt visas emocijas sākot no mīlestības līdz pat dusmām, lai kas neizteikts nenoved pie trauksmes. Sāciet ar sevi. Sakiet sirgstošajam, cik daudz viņš Jums nozīmē un kas konkrēti Jūs neapmierina viņa rīcībā.
Nekļūstiet arī līdzatkarīgi, uzņemoties glābēja lomu, jo tad no OKT cietušais cilvēks var pārlikt atbildību uz Jums, necīnoties pats, tomēr arī neignorējiet. Empātiski aktualizējiet problēmu, izrādot mīlestību un dodot pārliecību, ka būsiet blakus.
Raksta autori: ārste rezidente – psihiatrijā Alise Maksimova-Agafonova ārsts psihiatrs Pēteris Zālītis
Izmantotie avoti:
- Tērauds E., Andrēziņa R., Zārde I. Praktizējošā ārsta rokasgrāmata. Rekomendācijas psihiatrisko pacientu terapijā. SIA PS media, Latvia, 2013.
- Andrēziņa R., Tērauds E. Praktiskā psihofarmakoterapija. Metodiskas rekomendācijas ģimenes ārstiem un psihiatrijas rezidentiem, 3. izdevums. Latvijas psihiatru asociācija, Rīga, 2015.
- Slimību profilakses un kontroles centrs, Zārde I. Padomi saskarsmē, komunikācijā un sadzīvē ar cilvēkiem ar dažādām psihiskām saslimšanām. Slimību profilakses un kontroles centrs, Rīga, 2015.
- Utināns A. Cilvēka psihe. Tās darbība, traucējumi un ārstēšanas iespējas. SIA Nacionālais apgāds, Rīga, 2005.
- Stahl SM. Stahl’s Essential Psychopharmacology, fourth ed. Cambridge University Press, 2013.
- Sample D, Smyth R. Oxford Handbook of Psychiatry, third ed. Oxford University Press, 2013.
- American Psychiatric Association. DSM-5. Arlington: American Psychiatric Publishing, 2013. Print.
- Zhang M., Cyrus SH Ho., Shankar R., Sockalingan S. Mastering Psychiatry: A core textbook for undergraduates (4th edition). Singapore, 2015. Print.
- Starptautiskā slimību klasifikācija (SSK-10). Pasaules Veselības organizācija, 2016. http://www.spkc.gov.lv/ssk10/index1e60.html?p=%23119#g_119
- YALE-BROWN OBSESSIVE COMPULSIVE SCALE (Y-BOCS).
- International OCD Foundation. What you need to know about Obsessive Compulsive Disorder. International OCD Foundation brochure. https://iocdf.org/wp-content/uploads/2014/10/What-You-Need-To-Know-About-OCD.pdf
