Jāņa Zālīša psihoterapijas klīnika

Ģeneralizēta trauksme – Rakstu sērija: „Kā ārstēt dvēseli?” 22. daļa!

Ģeneralizēta trauksme – ilgstoša (vismaz 6 mēnešus) mēreni vai viegli izteikta trauksme ikdienišķās situācijās, kas nav saistāma un arī nerodas kādos noteiktos ārējos apstākļos. Galvenie simptomi ir mainīgi, pārsvarā pastāv sūdzības par pastāvīgu nervozitāti, trīci, muskuļu sasprindzinājumu, svīšanu, apdullumu, sirdsklauvēm, reiboni, nepatīkamu sajūtu pakrūtē. Bieži ir bailes, ka pacients vai viņa radinieki drīz saslims, vai ar viņiem notiks kāda nelaime, kā arī pacienti izteiktākas trauksmes brīžos atzīmē bailes “sajukt prātā” vai nomirt, bažas, ka ar “mani kaut kas nav kārtībā”. [1., 2., 5., 8., 9.]
Ģeneralizētai trauksmei līdzīgas izpausmes var novērot pie dažām fiziskām saslimšanām, piemēram, vairogdziedzera pastiprinātas darbības, paaugstināta asinsspiediena, kā arī dažu medikamentu lietošanas laikā. [2.]
Trauksme ir normāla organisma reakcija uz stresu (to piedzīvot epizodiski ir dabiski) – reālu vai iedomātu briesmu situāciju, jo trauksmes bioloģiskais uzdevums ir sargāt. Gadījumos, kad trauksme kļūst pārmērīga un izraisa funkcionēšanas traucējumus ikdienā, tā uzskatāma par patoloģisku. Ilgstošs stress veicina bioķīmiskas un strukturālas izmaiņas centrālā nervu sistēmā, kuru rezultātā pasliktinās darbaspējas un sociālā funkcionēšana, tāpēc ir būtiski trauksmi diagnosticēt laikus un ārstēt. [3., 4., 10.]

Kā atpazīt trauksmi?

Sākumā jāvadās pēc augstāk minētām pazīmēm, taču precīzu diagnostiku var apgrūtināt panikas lēkmes vai depresija, kas uzslāņojas trauksmei. Diagnozi nosaka ārsts speciālists – psihiatrs vai psihoterapeits, vieglākos gadījumos ārstēšanā var iesaistīties arī ģimenes ārsts.

N.B. Trauksmes gadījumā jāizslēdz fiziskas saslimšanas.
Trauksmes izvērtēšanai izmanto paštestu GAD-7.
GAD-7 pašnovērtējuma skala.
Cik bieži pēdējo 2 nedēļu laikā Jūs saskārāties ar kādu no problēmām, kuras minētas tālāk?
Vienā rindā viena atbilde.

  • 1.Jutāt nervozitāti, raizes vai sasprindzinājumu
  • 2.Nespējāt nomierināties vai kontrolēt satraukumu
  • 3.Pārmērīgi satraucāties par dažādām lietām
  • 4.Bija grūtības atslābināties
  • 5.Bijāt tik nemierīgs, ka nespējāt nosēdēt uz vietas
  • 6.Viegli kļuvāt aizkaitināms
  • 7.Jutāt bailes, ka varētu notikt kaut kas šausmīgs

Punktu skaits:

  • 5 – 9 punkti – viegla trauksme;
  • 10 – 14 punkti – mērena trauksme;
  • 15 – 21 punkti – Smaga ģeneralizēta trauksme [7.]

Kad jāiet pie ārsta?

Ja parādās sekojošas pazīmes, kas kombinējas ar ikdienas trauksmes sajūtu, nepieciešama speciālista palīdzība. Latvijā, parasti, tas ir psihiatrs. [10.]
Pazīmes
  • Ja Jūsu bažas ir tik izteiktas, ka tas ietekmē Jūsu darbu, attiecības vai citas dzīves sastāvdaļas.
  • Ja Jūsu trauksme apbēdina Jūs vai tā ir nekontrolējama.
  • Ja Jūs jūtaties depresīvs, parādās problēmas ar alkohola vai narkotisko vielu lietošanu.
  • Ja Jūs domājat, ka Jūsu trauksme var būt saistīta ar fiziskām problēmām.
  • Ja Jums ir suicidālas domas vai uzvedība – Nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības!!!

Kādi ir cēloņi un riska faktori?

Parasti tā ir dažādu faktoru kombinācija – ģenētiskie, attīstības, vides un psiholoģiskie faktori. [5.]
Tomēr pacientu dzīvē pirms trauksmes parādīšanās bieži var novērot:
  • ilgstošu stresu,
  • psihotraumējošu situāciju vai vardarbību bērnībā,
  • noteiktas personības iezīmes (emocionalitāte, izvairīgums, bailīgums, nepatstāvība),
  • noteiktas fiziskas saslimšanas – sāpju sindroms, hipertensija, kardiovaskulārās un kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi
  • noteiktu medikamentu lietošanu,
  • citus psihiskus traucējumus pašam vai kādam no tuviniekiem. [2., 9., 10.]
N.B. Alkohola un narkotiku lietošana var izraisīt trauksmi vai palielināt trauksmes rašanās risku. [2.]

Kādus sarežģījumus var izraisīt trauksme?

Pie ieilgušiem un smagiem trauksmes gadījumiem parādās blakus saslimšanas, tādas kā [10.]:
  • Depresija
  • Atkarības
  • Miega traucējumi
  • Gremošanas problēmas, vielmaiņas traucējumi
  • Hroniskas sāpes
  • Sociālā izolācija
  • Problēmas darba vai mācību vietā
  • Pazemināta dzīves kvalitāte
  • Suicidalitāte

Kas notiek Latvijā un citur?

Latvijā 2016.gadā neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi sastādīja 19,4% no visiem pirmo reizi diagnosticētiem psihiskiem traucējumiem šajā gadā. Šie traucējumi ir otrajā vietā pēc organiskiem traucējumiem. Savukārt, no iepriekš diagnosticētiem traucējumiem, neirotiski un ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi 2016.gadā sastādīja 12,1%, un aizņem ceturto vieto starp visām psihisko traucējumu grupām. [6.]
Pēc Amerikas Psihiatru asociācijas, trauksme ir viens no biežāk sastopamiem traucējumiem un ietekmē aptuveni 30% no pieaugušajiem kādā dzīves periodā. [5.]

Kā var palīdzēt?

Pieejami dažādi palīdzības veidi [2., 8., 9]:
  • Psihoterapija – kognitīvi biheiviorālā terapija (ekspozīcijas, desensibilizējoša).
  • Atbalsta grupas – cilvēki ar līdzīgiem traucējumiem pārrunā savu pieredzi, šādas grupas palīdzēs justies ne tik vientuļam ar savām problēmām.
  • Medikamenti – jālieto tikai pēc ārsta nozīmējuma, ievērojot rekomendācijas. Pielieto prettrauksmes medikamentus un/vai antidepresantus. Prettrauksmes medikamentiem no trankvilizatoru grupas ir risks atkarības attīstībai. No antidepresantiem pirmā izvēle ir SSAI (selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori) un SNAI (serotonīna un noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitori) grupas.
  • Dzīves veida maiņa – vingrošana, meditācijas, joga, relaksācijas tehnikas, elpošanas vingrinājumi – „Ieelpo, it kā Tu pasmaržotu puķi, izelpo, it kā Tu censtos nopūst sveci” utt.
N.B. Elpošanas vingrinājumi un relaksācijas tehnikas jāpraktizē miera stāvoklī, lai trauksmes brīdī mācētu tās pielietot. Slīkstot nevar iemācīties peldēt!

Trauksmes preventīvie pasākumi.

  • Trauksmi grūtāk ārstēt ieilgušā stadijā, tāpēc negaidi!
  • Izvēlies aktivitātes, kas liek justies labi. Saglabā attiecības ar cilvēkiem, kas mazina trauksmi.
  • Izvairies no alkohola un narkotisko vielu lietošanas!.

Ieteikumi tuviniekiem.

Vēlams nodrošināt saviem tuviniekiem ar trauksmi (vai jebkādiem psihiskiem traucējumiem)[2.]:
  • Drošības sajūtu
  • Pieņemšanu, jo joprojām saglabājas stigmatizācija pret psihiska rakstura saslimšanām
  • Uzslavēšanu
  • Cieņu un novērtējumu.

Izvairieties no [2.]:

  • Vispārīgām frāzēm ar formālu atbalstu – “Viss būs labi!”, “Nav par ko satraukties!”, “Viss ir tavā galvā!”
  • Padomu došanas, ja tas netika lūgts
  • Kritizēšanas un nosodīšanas
Raksta autore: ārste – psihiatre, narkoloģe Jūlija Līce