Esam stāstījuši par dažādiem psihiskās veselības traucējumiem, bet šoreiz nolēmām, ka ir vērts aplūkot, kas tad īsti raksturo psihiski veselu cilvēku?! Vai tāds maz ir?!
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas definīciju (turpmāk PVO), psihiskā veselība ir kas vairāk par vienkārši psihisku traucējumu neesamību, turklāt indivīda mentālā veselība pastāv sasaistē ar apkārtējās sabiedrības veselību, vienlaikus katram esot individuālam, ar atšķirīgu grūtību, ciešanu un labsajūtas izjūtu, līdz ar to arī sociālo un klīnisko iznākumu. Sarežģīti, bet īsumā katrs ir īpašs un neatkārtojams; tas, kā viens cilvēks pārdzīvo kādu nelabvēlīgu notikumu savā dzīvē atšķirsies no tā, ka līdzīgā situācijā justos kāds cits un to nosaka daudzi individuāli faktori (iepriekšējas pieredzes, atbalsts vai tā neesamība, finansiālā situācija, audzināšana, mentalitāte un pat kultūras normas, utml).
Garīgā veselība ir garīgas labklājības stāvoklis, kas ļauj cilvēkiem tikt galā ar sadzīves spriedzes situācijām, apzināties savas spējas, sekmīgi mācīties un strādāt, kā arī dot ieguldījumu sabiedrībā. Garīgā veselība ir cilvēka pamattiesības. Tā ir neatņemama veselības un labklājības sastāvdaļa, kas ir pamatā individuālajām un kolektīvajām spējām pieņemt lēmumus, veidot attiecības un pasauli, kurā dzīvojam. Kā tas raksturīgs dabā, garīgā veselība ir ciešā saistībā ar fizisko veselību. Katra indivīda garīgā veselība ir svarīga gan indivīda, gan kopumā sabiedrības attīstībai.
Dzīves gaitā indivīda garīgo veselību ietekmē dažādi faktori, dažādos veidos.
Individuāli bioloģiski un psiholoģiski faktori, piemēram, Iedzimtība, emocionālās prasmes, vielu lietošana, tāpat nelabvēlīgi sociālie, ekonomiskie, ģeopolitiskie un vides apstākļi, ieskaitot nabadzību, vardarbību un sociālu nevienlīdzību, var padarīt cilvēku vairāk pakļautu garīgās veselības traucējumiem. Lai gan šie dažādie faktori ietekmē cilvēku visas dzīves laikā, jāatzīmē īpaši jutīgi personības attīstības etapi, kā piemēram agra bērnība (pierādīts, ka skarba audzināšana, fiziska un psiholoģiska vardarbība, apcelšana bērnībā, ir būtiski riska faktori garīgās veselības traucējumu attīstībai vēlāk dzīvē).
Kā pozitīvus, pasargājošus faktorus jāmin – atbalstošas attiecības ģimenē, kas ietekmē individuālo sociālo un emocionālo iemaņu attīstību no mazotnes, kvalitatīvu izglītību, drošu dzīves vidi, labu vidi darbā un kopienā.
Jāpiebilst gan, ka ir gana daudz faktoru, kas nav tieši ietekmējami, tos spilgti esam izjutuši pēdējo gadu laikā – globālas ekonomikas lejupslīde, slimību uzliesmojumi, humanitārās katastrofas un migrācija, kari un pieaugošās klimata pārmaiņas
Tā kā psihiskās veselības jēdziens ir samērā subjektīvs un izplūdis, speciālisti ir centušies noformulēt pārskatāmākus kritērijus garīgai veselībai. Viena no šādiem autoriem ir sociālā psiholoģe M. Jahoda (1907.-2001.), kura jau 1958. gadā izvirzīja savu “Ideālās garīgās veselības teoriju”, kur uzskaitīja 6 garīgās veselības rādītājus:
Jāatzīmē, ka protams, arī šī teorija nav pilnīga, te uzskaitīti “ideāla” parametri un tieši šī iemesla dēļ tā saņēmusi daudz kritikas, tomēr līdz šim tā saglabā savu vietu sociālajā psiholoģijā, jo gana precīzi demonstrē to, ka neviens nav ideāls, bet uzskaitītās spējas, pat situācijā, kad psihiski traucējumi ir radušies, palīdz ar tiem veiksmīgāk tikt galā. Tāpēc nekad nav par vēlu un nav jābaidās meklēt palīdzību, jo tas ir arī veids kā pilnveidot savas garīgās “superspējas”!
