Rakstu sērija “Ka ārstēt dvēseli?” 7. daļa – bipolārie garastāvokļa traucējumi!
Garastāvokļa traucējumi ir “21. gadsimta slimība”. Visvairāk šobrīd apspriež depresiju, kaut arī ir vēl viena diezgan bieža slimība, kuras pamatā ir pataloģiskas garastāvokļa pārmaiņas – bipolāri afektīvie traucējumi! Dažreiz ir grūti atšķirt bipolārus traucējumus no depresijas, kaut arī ārstēšana katrai no šīm saslimšanām ir pilnīgi atšķirīga. Var arī būt tā, ka bipolārie traucējumi slēpjas aiz citiem psihiskiem traucējumiem, kas spilgtāk izpaužas un pievērš sev lielāko uzmanību. Tāpēc ir varbūtība, ka, nonākot pie ārsta, uzreiz pareizas diagnozes uzstādīšana būs apgrūtināta, jo pirmā plānā stāvēs citi simptomi. Piemēram, līdz 65% cilvēkiem, kas cieš no bipolāriem traucējumiem pastāv panikas lēkmes, bet līdz 47% pacientiem ir sociālas trauksmes diagnoze, līdz 40% – posttraumatiska stresa sindroms [2].
Bipolāri afektīvie traucējumi – pēkšņas garastāvokļa pārmaiņas. Atšķirībā no ierastām garastāvokļa svārstībām, ko savā dzīvē piedzīvo jebkurš cilvēks, bipolāru traucējumu gadījumā garastāvoklis neizmainās atkarībā no labiem vai sliktiem notikumiem, bet mainās patvaļīgi – cilvēks no pārmērīgi uzbudināma un/vai viegli sakaitināma, vai arī brīžiem eiforiska pēc kāda laika bez iemesla kļūst pasīvs, bezcerīgs, bezpalīdzīgs, kaut nekas īpašs dzīvē nav noticis. Šīs svārstības sauc par “mānijas un depresijas” epizodēm. Garastāvokļa izmaiņas nereti noved arī pie nozīmīgām uzvedības pārmaiņām. Abi stāvokļi atkārtojas un nomaina viens otru, ka arī starp tiem var būt normāla, izlīdzināta garastāvokļa periodi [1; 2; 5].
Šo traucējumu iemesls molekulārajā līmenī nav precīzi noskaidrots, bet to saista ar traucējumiem neiromediatoru sistēmas – nepareizi izdalās vielas, kas nogādā signālus starp nervu šūnām [2].
Skatoties no psihodinamiskas psihoterapijas skatupunkta, mānijas stāvoklis pēc savas būtības ir visu depresijas izraisošo faktoru noliegšana. Mānijas centrā stāv uzplaukums visas dzīves sfērās, kurās cilvēks novērtē sevi brīnišķīgi un varonīgi. Tas ir daudzpusīgs aizsardzības mehānisms pret depresiju.
Saskaņā ar personības struktūras teoriju mānijas laikā depresīvais Super-Ego tiek uzvarēts, bet Ego ieņem galveno lomu un pārvalda Super-Ego. Bet tas viss lielā mērā ir milzīga ilūzija (noliegšana), jo realitātē viss ir citādāk. Lewin (1961) skaidro pacilāto garastāvokli mānijas laikā sekojoši: pacients mānijās laikā tic, ka drīzumā notiks viss, ko viņš ilgi ir gribējis un par ko sapņoja. Tomēr maniakālais entuziasms nav īsts. Tas rodas, jo reālas iespējas kļūdaini tiek sajauktas ar sapņiem un fantāzijām. Šajā tiek iesaistīti arī apkārtējie cilvēki, kuriem maniakāls pacients dod noteiktas lomas un apkārtējo cilvēku ticēšana viņam pat saasina saslimšanas maniakālo fāzi. Taču, kad fantāzija un sapnis satiekas ar realitāti, sākas depresija – vilšanās sevī izraisa agresiju un tā tiek vērsta pret sevi [7].
Kā atpazīt bipolārus garastāvokļa traucējumus?
Mānijas epizodes galvenās pazīmes ir ļoti pacilāts, uzbudināts, eiforisks noskaņojums un/vai paaugstināta aizkaitināmība, ka arī:
- daudz enerģijas, liela aktivitāte, fizisks nemiers;
- domu skraidīšana, ātra runa, pārlekšana no vienas tēmas uz otru;
- daudzrunība;
- nenoturīga uzmanība, strauja plānu maiņa, koncentrēšanas grūtības;
- samazināta vajadzība pēc miega;
- nepamatota pārliecība par savām spējām, paaugstināta pašvērtība, lielummānijas idejas;
- neapdomīga rīcība, asociāla uzvedība: nepamatota naudas tērēšana, neapdomīga uzņēmējdarbība, pārgalvīga autovadīšana, narkotiku, alkohola, stimulējošo medikamentu lietošana, provokatīva vai agresīva uzvedība un paškritikas izzušana – tiek noliegts fakts, ka kaut kas nav kārtībā;
- paaugstināta seksuāla aktivitāte, bieža seksuālo partneru maiņa vai neizvēlīgums [1; 5].
Hipomānijas gadījumā simptomi ir mazāk izteikti, bet tie ir līdzīgi. Taču paātrinātā domāšana, domu skraidīšana un samazināta nepieciešamība pēc miega ir vairāk raksturīgi mānijai.
Depresijas epizodes simptomi:
- ilgstoši skumjš, trauksmains garastāvoklis;
- bezcerības sajūta un pesimistiskas domas;
- vainas, bezpalīdzības sajūta, zems pašnovērtējums;
- interešu zudums, vairs neinteresē lietas, kas iepriekš radīja prieku, ieskaitot seksu;
- maz enerģijas, pastāvīgs nogurums, “bremzēšana”;
- koncentrēšanas grūtības, atmiņas pasliktināšana grūtības pieņemt lēmumus;
- nemiers, viegla aizkaitināmība;
- miegainība vai bezmiegs;
- apetītes izmaiņas un/vai ķermeņa masas pieaugums vai zudums;
- hroniskas sāpes vai citi sliktas pašsajūtas ķermeniskie simptomi, kas nav fiziskas slimības vai traumas sekas;
- domas par nāvi, pašnāvību, pašnāvības mēģinājumi [1; 5].
Laika kritērijs un simptomu daudzums, kas ir nepieciešams, lai uzstādītu mānijas/hipomānijas vai depresijas epizodi ir diezgan diskutabls un atkarīgs no izmantotas klasifikācijas. Šobrīd diagnozes uzstādīšanai Latvijā oficiāli pielieto SSK-10 klasifikāciju. Saskaņa ar to bipolāro traucējumu diagnozes uzstādīšanai nepieciešami vismaz divas atšķirīgas epizodes dzīves laikā – mānija, hipomānija, depresija un/vai jaukta epizode. Mānija ir ļoti izteikta slimības izpausme, kas parasti traucē sabiedriskai funkcionēšanai. Tostarp pastāv arī hipomānija, kuras laikā cilvēks izjūt sevī vairāk eiforiju, bet maniakālie simptomi ir mazāk izteikti, nekā pie īstas mānijas. Kopumā šīs stāvoklis varētu arī būt patīkams un netraucēt sabiedrisko dzīvi, bet nepatikšanas parasti rada sekojoša depresijas epizode. Rodas sajūta, ka kaut kas nav īsti labi. Lai uzstādītu hipomānijas epizodes diagnozi, nepieciešams, lai vismaz trīs no augstāk minētajiem simptomiem pastāvētu vismaz četru dienu periodā. Mānijas epizode, savukārt ilgst vismaz vienu nedēļu un simptomi izpaužas spilgtāk un intensīvāk. Depresijas epizodes uzstādīšanai klasiski depresīviem simptomiem ir jāpastāv vismaz divas nedēļas, bet simptomu daudzums un intensitāte nosaka depresijas smagumu (sīkāk par depresijām var lasīt šeit: https://www.panaceja.lv/raksti/9). Atsevišķi pastāv jaukta afektīva epizode. Tā pēc būtības ir vienlaicīga depresijas un (hipo-)mānijas simptomātikas izpausme, kas ilgst vismaz vienu nedēļu. Piemēram, skumjš, pesimistisks noskaņojums pastāv kopā ar domāšanas paātrināšanu, domu skraidīšanu, neapdomīgām rīcībām, ko pacienti mēdz aprakstīt ar frāzi: “domas skrien pa priekšu, bet nepaspēj tās izteikt, jūtos nemierīgi, grūti koncentrēties” utml. Svarīgs moments – visi tie simptomi nav parādījušies alkohola, narkotiko vielu lietošanas vai citas saslimšanas dēļ. Gadījumā, ja Jums rodas aizdomas par iespējamiem bipolāriem traucējumiem sev vai tuviniekiem, ir jāgriežas pie ārsta psihiatra tālākai diagnozes precizēšanai un ārstēšanai vai diagnozes izslēgšanai [1; 2; 5].
Kā atsevišķu diagnozi jāpiemin ciklotīmiju. Tās ir garastāvokļa svārstības, kas nesasniedz tādu intensitāti, lai tos uzskatītu par bipolāriem traucējumiem, bet pastāv vismaz divus gadus. Ciklotīmijai nav raksturīgi “gaišie” pārtraukumi ar līdzenu garastāvokli ilgāk par diviem mēnešiem. Ciklotīmija parasti neprasa ārstēšanu, jo ar to var viegli sadzīvot. Šādi cilvēki parasti ir sociāli aktīvi, radoši, bet tiem ir augstāks risks alkohola un citu atkarību izraisošu vielu lietošanai [5].
Atkarībā no tā, cik liela mērā dzīves gaitā rodas (hipo-)mānijas un depresijas epizodes, izdala arī divus bipolāru traucējumu tipus – BAT I un BAT II. Pirmajam tipam vairāk ir raksturīgas mānijas, hipomānijas vai jauktas epizodes, bet otrajam – biežāk ir depresijas, retāk hipomānijas, bet mānijas pilnā apmērā nekad neattīstās [2; 5].
TEST – Bipolāro traucējumu spektra diagnostiska skala: BSDS [3].
Lūdzu, izlasiet visus sekojošos 19 apgalvojumus!
- Daži cilvēki brīžiem izjūt straujas garastāvokļa/enerģijas līmeņa izmaiņas___.
- Šie cilvēki pamana, ka dažreiz viņu garastāvokļa un/vai enerģijas līmenis ir ļoti zems, bet citreiz – izteikti paaugstināts___.
- Kad enerģijas līmenis pazeminās, rodas nepieciešamība ilgāk palikt gultā vai rodas lielāka vajadzība pēc ilgāka miega, ka arī ir motivācijas trūkums pildīt savas ikdienas aktivitātes un pienākumus___.
- Šādos laika posmos bieži pieaug ķermeņa svars___.
- Garastāvokļa un un/vai enerģijas līmeņa pazemināšanas laikā šie cilvēki bieži ir skumji vai nomākti__.
- Dažreiz izjūt bezcerību un pat grib nomirt___.
- Ka arī samazinās darbaspējas un pasliktinās sociāla funkcionēšana___.
- Parasti šāda veida garastāvokļa kritumi/enerģijas līmeņa pazemināšanas brīži ilgst vairākas nedēļas, bet var būt arī tikai dažas dienas___.
- Cilvēkiem ar līdzīgu garastāvokļa izmaiņas ainu var būt arī “normāla” garastāvokļa periodi, kad darbaspējas un sociālas funkcionēšanas spējas nav traucētas, bet pats noskaņojums un enerģijas līmenis tiek uztverts un novērtēts kā “normāls”___.
- Pēc tam viņi atkal var izjust pašsajūtas “lēcienu” vai “izmaiņas”___.
- Viņu enerģija arvien pieaug, viņi izjūt sevi pilnīgi normāli, un šādos laika posmos viņi spēj izdarīt tik daudz visādas lietas, cik līdz šīm nebija iespējams___.
- Dažreiz šiem cilvēkiem “pacēluma” laikā ir sajūta, it kā enerģijas ir pārāk daudz, tie ir “pārpildīti” ar savu enerģiju___.
- Daži kļūst viegli aizkaitināmi, pat agresīvi___.
- Daži cilvēki “pacēlumu” laikā var vienlaicīgi uzsākt vairākas lietas___.
- “Pacēluma” laikā daži tērē naudas neapdomīgi, tādā veidā, ka tas pēc tam var izraisīt problēmas___.
- Viņi var kļūst daudzrunīgi un/vai pieaug viņu seksualitāte___.
- Brīžiem šīs pacilāts garastāvoklis liekas dīvains vai pat kaitina apkārtējos___.
- “Pacēluma” laikā šo cilvēku uzvedība var novest līdz problēmām darbā vai problēmām ar policiju___.
- Dažreiz “pacēluma” laikā šādi cilvēki sāk ļaunprātīgi lietot alkoholu vai nekontrolēti lietot jebkurus preparātus, ko ārsts viņiem nav izrakstījis, vai pat narkotiskas vielas___.
Tagad, kad Jūs izlasījāt šos apgalvojumus, izvēlieties, lūdzu, cik pilnīgi tie apraksta Jūsu pieredzi! Izvēlieties vienu no šiem četriem apgalvojumiem:
- ( ) Šie apgalvojumi ļoti labi, gandrīz izcili, apraksta manu paša pieredzi;
- ( ) Šie apgalvojumi apraksta manu pieredzi diezgan labi;
- ( ) Šie apgalvojumi zināmā mērā apraksta to, kas ar mani pašlaik notiek, bet nepilna mērā;
- ( ) Šie apgalvojumi vispār neapraksta to, kas ar mani pašlaik notiek.
Tagad, lūdzu, atgriežaties testa sākumā pie apgalvojumiem un blakus katram no tiem, kas Jums atbilst, uzlieciet ķeksīti!
Blakus katram apgalvojumam var uzlikt tikai vienu ķeksīti.
Saskaitiet visus ķeksīšus (1 ķeksītis = 1 balle) un pie kopsummas pieskaitiet “vispārējo vērtējumu”: 6 balles, ja tests “ļoti precīzi apraksta to, kas notiek”; 4 balles, ja tests “diezgan labi apraksta Jūsu pieredzi”; 2 balles, ja tests “nepilnā mērā apraksta to, kas notiek”; 0 balles – ja tests “vispār neapraksta to, kas ar Jums pašlaik notiek” [3].
- Kopējais vērtējums: = ___ (max=25)
- Rezultātu interpretācija:
- 19 un vairāk balles: bipolāru spektra traucējumam ir liela varbūtība;
- 11-18 balles: mērena bipolāru spektra traucējumu varbūtība;
- 6-10 balles: zema bipolāru spektra traucējumu varbūtība;
- Mazāk par 6 ballēm: bipolāru spektra traucējumi ir maz ticami. [3]
Bipolāroi afektīvo traucējumu Panaceja!
Bipolāri afektīvo traucējumu galvenā ārstēšana metode ir medikamentoza terapija un psihoterapija, ka arī iejaukšanās pacienta psihosociālajā vidē.
Medikamentozas terapijas izvēle ir atkarīga no dominējošiem simptomiem jeb epizodes. Parasti ārstēšanai izmanto normotīmiķus (garastāvokļa stabilizatorus), neiroleptiķus (antipsihotiķus) un antidepresantus. Antidepresantu lietošana bez normotīmiķiem pie bipolāram depresijām var nedod efektu vai pat, otrādi, spēj izraisīt mānijas epizodi. Tāpēc pieaugušajiem pamata medikamenti ir normotīmiķi, bet bērniem – neiroleptīķi [4; 6].
Psihoterapijas efektivitāte ir pierādīta depresijas un hipomāniju epizožu ārstēšanā un balsta terapijā. Akūtas mānijas vai pievienojoties psihotiskajiem simptomiem (halucinācijām, murgiem) galvenā ārstēšanas metode ir medikamentozā, bet psihoterapija rekomendēta tikai kā balstterapija. Psihoterapija pagarina remisiju un samazina nākamo slimības paasinājumu smagumu un intensitāti [2; 5].
Psihosociāla intervence ietver pacienta un viņa tuvinieku izglītošanu par to, kā atpazīt mānijas vai depresijas epizodes tuvošanas un kā rīkoties. Princips ir tāds: pacients ar kādu savu piederīgo noslēdz rakstisku līgumu, kurā ir aprakstīts, kā rīkoties pie noteiktiem simptomiem. Piemēram, ja miega ilgums samazinās, pieaug uzbudinājums (respektīvi, tuvojoties mānijai) pacienta piederīgais bloķē vai atņem pacienta kredītkartes (ja pacientam ir raksturīga nepārdomāta naudas tērēšana mānijas laikā) vai atņem atslēgas no automašīnas (ja ir raksturīga agresīva transporta vadīšana), ka arī palīdz organizēt tikšanos ar ārstu un koriģēt terapiju [2; 5]. Savukārt, pašam pacietam katru dienu jāaizpilda speciālas garastāvokļa dienasgrāmatas, kas palīdz izprast savu pašsajūtu [8].
Raksta autori: ārste rezidente psihiatrijā Alina Kuzņecova ārsts psihiatrs Pēteris Zālītis
Rakstā izmantotie avoti:
- [1] Dr.Elmārs Tērauds, Prof. Elmārs Rancāns, Prof. Raisa Andrēziņa, Asoc. prof. Biruta Kupča. Bipolāri afektīvo traucējumu diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas. 2. izdevums. LPA, apstiprinātas valdes sēdē 09.11.2016.
- [2] Fisher J. E., O’Donohue W. T. Practitioner’s Guide to Evidence-Based Psychotherapy. USA, 2006. Pages 131-141.
- [3] Nassir Ghaemi, S; Miller, CJ; Berv, DA; Klugman, J; Rosenquist, KJ; Pies, RW (February 2005). “Sensitivity and specificity of a new bipolar spectrum diagnostic scale”. Journal of Affective Disorders. 84 (2-3): 273–7. doi:10.1016/S0165-0327(03)00196-4. PMID 15708426.[on-line acces 10.04.2018: http://www.jad-journal.com/article/S0165-0327(03)00196-4/fulltext]
- [4] Sie M. Mood stabilisers in the management of bipolar affective disorder. Progress in Neurology and Psychiatry. 2014; p. 22-32 [on-line acces 10.04.2018: https://onlinelibrary.wiley.com/doi/pdf/10.1002/pnp.333]
- [5] Биполярное расстройство. Отдел охраны психического здоровья штата Нью‐Йорк (русская версия) [on-line acces 10.04.2018: https://www.omh.ny.gov/omhweb/russian/booklets/bipolar.pdf]
- [6] Калашник Л. Стабилизаторы настроения в лечении биполярного аффективного расстройства. Нейро News 4 (78) ‘ 2016. https://neuronews.com.ua/ru/issue-article-1687/Stabilizatory-nastroeniya-v-lechenii-bipolyarnogo-affektivnogo-rasstroystva#gsc.tab=0
- [7] Куттер П., Мюллер Т. Современный психоанализ. Ввведение в психологию бессознательных процессов. Перевод на русский, 1997. [on-line pieeja 11.04.18.: http://lib.ru/PSIHO//KUTTER/psihoanaliz.txt]
- [8] Denicoff KD, Leverich GS, Nolen WA, Rush AJ, McElroy SL, Keck PE, Suppes T, Altshuler LL, Kupka R, Frye MA, Hatef J, Brotman MA, Post RM. Validation of the prospective NIMH-Life-Chart Method (NIMH-LCM-p) for longitudinal assessment of bipolar illness. Psychol Med. 2000 Nov;30(6):1391-7. [on-line acces 11.04.18.: http://www.cqaimh.org/pdf/tool_edu_moodchart.pdf
