Jāņa Zālīša psihoterapijas klīnika

panaceja

Selektīvais mutisms – Rakstu sērija “Kā ārstēt dvēseli?” 27. daļa!

Selektīvais mutisms (SM), ko sastop aptuveni 1-2% bērnu populācijā, ir pieskaitāms pie trauksmes spektra traucējumiem un raksturīgs ar nerunāšanu konkrētās situācijās, piemēram, skolā, taču ir netraucētas runas un komunikācijas spējas citā vidē, piemēram, mājās vai ar pazīstamiem vienaudžiem. Novērots, ka SM biežāk sastop meitenēm. Pētījumi liecina, ka SM attīstības etioloģija ir multifaktoriāla – kombinējas gan […]

Selektīvais mutisms – Rakstu sērija “Kā ārstēt dvēseli?” 27. daļa! Read More »

Adaptācijas traucējumi – Rakstu sērija “Kā ārstēt dvēseli?” 26. daļa!

Ikviens dzīvē piedzīvo pārmaiņas. Tās var būt gan lielas, piemēram, pārvākšanās uz citu valsti, gan mazas, kā jauns darbs vai pat ikdienas rutīnas maiņa. Vairumam cilvēku šīs pārmaiņas ir dabiskas un nesagādā lielas problēmas, bet citiem tās var izraisīt emocionālas grūtības. Šajā rakstā apspriedīsim adaptācijas traucējumus, kas ir bieži sastopams stāvoklis, skaidrojot, kas tas ir

Adaptācijas traucējumi – Rakstu sērija “Kā ārstēt dvēseli?” 26. daļa! Read More »

Garīgā veselība, kāds ir psihiski vesels cilvēks? – Rakstu sērija “Kā ārstēt dvēseli?” 25. daļa!

Esam stāstījuši par dažādiem psihiskās veselības traucējumiem, bet šoreiz nolēmām, ka ir vērts aplūkot, kas tad īsti raksturo psihiski veselu cilvēku?! Vai tāds maz ir?! Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas definīciju (turpmāk PVO), psihiskā veselība ir kas vairāk par vienkārši psihisku traucējumu neesamību, turklāt indivīda mentālā veselība pastāv sasaistē ar apkārtējās sabiedrības veselību, vienlaikus katram

Garīgā veselība, kāds ir psihiski vesels cilvēks? – Rakstu sērija “Kā ārstēt dvēseli?” 25. daļa! Read More »

Šizotipiski traucējumi – Rakstu sērija “Kā ārstēt dvēseli?” 24. daļa!

Nosaukumā līdzīgi šizofrēnijai, bet tomēr atšķirīgi. Šoreiz mēģināsim saprast, kas ir šizotispiski traucējumi.Daudzos avotos tie dēvēti par šizotipiskiem personības traucējumiem, jo savā ziņā tie ir līdzīgi personības traucējumiem ar savu ilgstošo, lēno norisi, kas bieži aizsākas jau pusaudža gados, no otras puses var saskatīt šizofrēnijai līdzīgas izpausmes, kas gan nav tik izteiktas, lai noteiktu šizofrēnijas

Šizotipiski traucējumi – Rakstu sērija “Kā ārstēt dvēseli?” 24. daļa! Read More »

Dominējošas uzmācīgas domas vai uzmācīga spriedelēšana (ruminatio) – Rakstu sērija “Kā ārstēt dvēseli?” 23. daļa!

“Neiedziļinieties, tas noved pie pārmērīgas domāšanas, un pārmērīga domāšana noved pie problēmām, kuras pat nepastāv.” – Džeisons Engejs.Teju katram dzīvē bijusi situācija, kad galvu pārņem domas par kādu svarīgu, satraucošu vai traumējošu notikumu, kas gaidāms vai pagājis, bezgalīgu spriedelēšanu par to, ka notika un kā vajadzēja notikt, kas bija jādara citādi un, lai kā gribētos

Dominējošas uzmācīgas domas vai uzmācīga spriedelēšana (ruminatio) – Rakstu sērija “Kā ārstēt dvēseli?” 23. daļa! Read More »

Ģeneralizēta trauksme – Rakstu sērija: „Kā ārstēt dvēseli?” 22. daļa!

Ģeneralizēta trauksme – ilgstoša (vismaz 6 mēnešus) mēreni vai viegli izteikta trauksme ikdienišķās situācijās, kas nav saistāma un arī nerodas kādos noteiktos ārējos apstākļos. Galvenie simptomi ir mainīgi, pārsvarā pastāv sūdzības par pastāvīgu nervozitāti, trīci, muskuļu sasprindzinājumu, svīšanu, apdullumu, sirdsklauvēm, reiboni, nepatīkamu sajūtu pakrūtē. Bieži ir bailes, ka pacients vai viņa radinieki drīz saslims, vai

Ģeneralizēta trauksme – Rakstu sērija: „Kā ārstēt dvēseli?” 22. daļa! Read More »

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) – Rakstu sērija: „Kā ārstēt dvēseli?” 21. daļa!

Ko tas nozīmē? Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms ir viens no visbiežāk sastopamajiem psihisko traucējumu veidiem bērnībā, ar sākumu pirmsskolas vecumā, kas var saglabāties pusaudžu un pieaugušo vecumā. UDHS galvenās izpausmes ir uzmanības koncentrēšanas grūtības (uzmanības deficīts), hiperaktivitāte (motors nemiers) un impulsivitāte (impulsu kontroles traucējumi), kas būtiski traucē sociālajai funkcionēšanai un ierobežo bērna spējas veiksmīgi

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) – Rakstu sērija: „Kā ārstēt dvēseli?” 21. daļa! Read More »

Raunas ārsta Rūdolfa Skaidrā godināšana 140. dzimšanas dienā

Rūdolfs Skaidrais (1882-1954) bija izcils 20.gs. Latvijas ārsts, aktīvs sabiedriskais un kultūras darbinieks. Šis gudrais, apdāvinātais un mērķtiecīgais cilvēks savus darbus ierakstījis Raunas vēsturē un joprojām dzīvo vietējo cilvēku atmiņās un stāstos. 2022. gada 30. jūlijā plkst.11.00 Cēsu ielā 8, Raunā, sanāksim kopā īpašā pasākumā, lai godinātu Rūdolfu Skaidro un popularizētu viņa devumu Raunas pagasta

Raunas ārsta Rūdolfa Skaidrā godināšana 140. dzimšanas dienā Read More »

Emocionāli nestabila personība – Rakstu sērija: „Kā ārstēt dvēseli?” 20. daļa!

Ko tas nozīmē? Emocionāli nestabila personība (personības traucējumi) – personības struktūras patoloģisks attīstības variants, ar būtiski izmainītu (mazinātu) spēju kontrolēt savas emocijas, nerēķinoties ar sekām, kas noved pie impulsivitātes gan uzvedībā, gan emocijās, ietekmē spējas kritiski vērtēt sevi, kā arī ietekmē attiecības ar citiem. Cilvēkiem ar emocionāli nestabilas personības traucējumiem bieži novēro krasas garastāvokļa maiņas,

Emocionāli nestabila personība – Rakstu sērija: „Kā ārstēt dvēseli?” 20. daļa! Read More »

Šizofrēnija – Rakstu sērija: „Kā ārstēt dvēseli?” 19. daļa!

Psihiatra apmeklējuma laikā viens no jautājumiem, ko, it kā starp citu, nedroši un ar bažām balsī nākas dzirdēt no pacienta ir – “dakter, bet man taču nav šizofrēnija?!”Par šo slimību joprojām klīst mīti, stereotipi un bailes, lai arī šobrīd pieejams daudz plašāks informācijas klāsts. Spilgtais pacientu attēlojums filmās un stāstos atstāj neizdzēšamu iespaidu. Kas ir

Šizofrēnija – Rakstu sērija: „Kā ārstēt dvēseli?” 19. daļa! Read More »