Pavasaris daudziem asociējas ar atmodu – dabas atdzimšanu, gaišākām dienām, siltākiem saules stariem un jaunu enerģiju. Tomēr ne visiem šis gadalaiks nes līdzi prieku un spēku. Dažiem cilvēkiem tieši pavasaris kļūst par periodu, kad pieaug trauksme, pasliktinās garastāvoklis un parādās apātija. Šo fenomenu sauc par pavasara depresiju, un tas ir sarežģīts psiholoģisks stāvoklis, kas var […]
Pavasara depresija Read More »
Depresija ir viena no visbiežākajām garīgās veselības problēmām pasaulē, kas ietekmē miljoniem cilvēku, tostarp arī Latvijā. Neraugoties uz to, sabiedrībā joprojām pastāv maldīgi pieņēmumi, ka depresija ir tikai slikts garastāvoklis vai emocionāla vājuma izpausme. Patiesībā šī slimība ir sarežģīta, ietekmē ne tikai prātu, bet arī fizisko veselību un prasa profesionālu pieeju. Pasaules Veselības organizācija depresiju
Depresija un realitāte. Read More »
Vēstures lappuses un mūsdienas Šis raksts ir veltīts XX gs. izcilā ārsta – onkologa, psihoterapeita, seksologa – Jāņa Zālīša (1933-2007) veiktajam darbam – onkoloģisko slimnieku rehabilitācijas apvienības/ psihohigiēnas un psihoprofilakses kluba dibināšanai. Savās atmiņās Jānis Zālītis rakstīja: “1961.gadā es absolvēju Tomskas Medicīnas institūtu un saņēmu ārsta diplomu. Sevišķs ieguvums bijs pēcdiploma apmācībā saņemtā psihoterapeita specialitāte
PSIHOHIGIĒNAS KLUBS “PANACEJA” Read More »
Vecāku loma ir neatsverama, taču tā bieži vien saistīta ar emocionālo izdegšanu, īpaši tad, ja bērns piedzīvo attīstības vai emocionālas grūtības. Ikdienas darbā redzu, cik bieži vecāki izjūt milzīgu spiedienu, rūpējoties par bērnu vajadzībām un viņu attīstību. Šo emocionālo slogu vecāki bieži vien nes sevī klusumā, liekot pašiem savām vajadzībām atkāpties otrajā plānā. Taču ignorēt
Emocionālā izdegšana vecāku vidū: kā rūpes par bērniem nereti ved pie pašizsīkuma Read More »
Selektīvais mutisms (SM), ko sastop aptuveni 1-2% bērnu populācijā, ir pieskaitāms pie trauksmes spektra traucējumiem un raksturīgs ar nerunāšanu konkrētās situācijās, piemēram, skolā, taču ir netraucētas runas un komunikācijas spējas citā vidē, piemēram, mājās vai ar pazīstamiem vienaudžiem. Novērots, ka SM biežāk sastop meitenēm. Pētījumi liecina, ka SM attīstības etioloģija ir multifaktoriāla – kombinējas gan
Selektīvais mutisms – Rakstu sērija “Kā ārstēt dvēseli?” 27. daļa! Read More »
Ikviens dzīvē piedzīvo pārmaiņas. Tās var būt gan lielas, piemēram, pārvākšanās uz citu valsti, gan mazas, kā jauns darbs vai pat ikdienas rutīnas maiņa. Vairumam cilvēku šīs pārmaiņas ir dabiskas un nesagādā lielas problēmas, bet citiem tās var izraisīt emocionālas grūtības. Šajā rakstā apspriedīsim adaptācijas traucējumus, kas ir bieži sastopams stāvoklis, skaidrojot, kas tas ir
Adaptācijas traucējumi – Rakstu sērija “Kā ārstēt dvēseli?” 26. daļa! Read More »
Esam stāstījuši par dažādiem psihiskās veselības traucējumiem, bet šoreiz nolēmām, ka ir vērts aplūkot, kas tad īsti raksturo psihiski veselu cilvēku?! Vai tāds maz ir?! Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas definīciju (turpmāk PVO), psihiskā veselība ir kas vairāk par vienkārši psihisku traucējumu neesamību, turklāt indivīda mentālā veselība pastāv sasaistē ar apkārtējās sabiedrības veselību, vienlaikus katram
Nosaukumā līdzīgi šizofrēnijai, bet tomēr atšķirīgi. Šoreiz mēģināsim saprast, kas ir šizotispiski traucējumi.Daudzos avotos tie dēvēti par šizotipiskiem personības traucējumiem, jo savā ziņā tie ir līdzīgi personības traucējumiem ar savu ilgstošo, lēno norisi, kas bieži aizsākas jau pusaudža gados, no otras puses var saskatīt šizofrēnijai līdzīgas izpausmes, kas gan nav tik izteiktas, lai noteiktu šizofrēnijas
Šizotipiski traucējumi – Rakstu sērija “Kā ārstēt dvēseli?” 24. daļa! Read More »
“Neiedziļinieties, tas noved pie pārmērīgas domāšanas, un pārmērīga domāšana noved pie problēmām, kuras pat nepastāv.” – Džeisons Engejs.Teju katram dzīvē bijusi situācija, kad galvu pārņem domas par kādu svarīgu, satraucošu vai traumējošu notikumu, kas gaidāms vai pagājis, bezgalīgu spriedelēšanu par to, ka notika un kā vajadzēja notikt, kas bija jādara citādi un, lai kā gribētos
Ģeneralizēta trauksme – ilgstoša (vismaz 6 mēnešus) mēreni vai viegli izteikta trauksme ikdienišķās situācijās, kas nav saistāma un arī nerodas kādos noteiktos ārējos apstākļos. Galvenie simptomi ir mainīgi, pārsvarā pastāv sūdzības par pastāvīgu nervozitāti, trīci, muskuļu sasprindzinājumu, svīšanu, apdullumu, sirdsklauvēm, reiboni, nepatīkamu sajūtu pakrūtē. Bieži ir bailes, ka pacients vai viņa radinieki drīz saslims, vai
Ģeneralizēta trauksme – Rakstu sērija: „Kā ārstēt dvēseli?” 22. daļa! Read More »
